Vēl viens pasakains pelēcīgs pilsētas rīts...
| JAUNĀKIE RAKSTI: |
Vai vēlies pamosties ar smaidu?
Šorīt man tā gadījās. Es klusi iesmējos saldajā sapņa izskaņā un pēc rīta meditācijas devos skriet.
Nesen apņēmos pievērsties nopietnākam treniņam aprīļa maratonam Ņujorkā. Pirmie rezultāti jeb treniņa balvas ir šie saldie rīti, ko tikko pieminēju. Skriešana man nozīmē iekšēju un ārēju attīrīšanos visdažādākajos līmeņos. Rezultāts ir prieks, vieglums, tīrība, ātrums, fiziskā un garīgā labsajūta. Esmu pateicīga savam meditācijas un skriešanas Skolotājam Šri Činmojam par iedvesmu dzīves iekšējā un ārējā skrējienā.
Vēlos dalīties ar jums konkrētā treniņa metodē, kas man īpaši palīdz sasparoties un attīstīt dinamiku. Tas ir daudziem jau pazīstamais intervālu treniņš: sākumā īss, viegls iesildīšanās skrējiens, pēc tam simts metru sprints, kam seko simts metru atpūtas gājiens. To var izpildīt piecas reizes. Tad atkal īss, viegls atpūtas skrējiens, pēc kura var vēlreiz atkārtot sprintu un gājienu 5 reizes – kā iepriekš. Noslēgumā īss atpūtas skrējiens un stiepšanās vingrinājumi.
Šo sprintu laikā mēģinu nesaspringt un „lidot" tieši tik ātri, cik vien spēju – bez pārspīlēšanas un bez neveselīgas pārpūles, ar prieku un atbrīvotības sajūtu. Tas aizstāj rīta kafiju un citus stimulējošus līdzekļus. Tas sapurina, izpurina, dāvina bērnišķīgu enerģiju, dzīvesprieku un manā gadījumā arī saldus sapņus (pavisam konkrēti). Uzlabojas asinsrite. Muskuļos sāk pulsēt spēks un dinamika. Īpaši jauki ir satikt mīļos dabas draugus – vēju, kokus, ausmu, kurai katru rītu cita kleita mugurā, lietus pilienus vai saules zaķus – šīs dabas dāvanas arī ir enerģijas veids, ko varam uzņemt un izmantot saviem labajiem dienas darbiem.
Pelēkais... cik skaisti mirdz uguntiņa... cik klusi izplaukst pateicība... Vai to pamanītu, ja nebūtu pelēkā?
Visu labu vēlot
Anete
Obstructions loom large,
Within and without.
Nevertheless,
like a kite I shall rise without fail
And fly against the wind.
Šķēršļi slejas kā milzu sienas,
Iekšēji un ārēji.
Tomēr kā pūķis es pacelšos pavisam droši
Un lidošu pret vēju.
~ Šrī Činmojs
| JAUNĀKIE RAKSTI: |
Šonedēļ svinu atgriešanos skriešanas pasaulē!
2 mēnešus biju pametusi novārtā ikdienas skrējienu. Ir vērts atgriezties un palikt skriešanas pasaulē!
Es lidoju pa skrejceliņu kopā ar kaijām... kaut kur čalo kāda tērce, saules zaķīšu aplēkāti, šūpojas koku zari. Dinamika un prieks visapkārt pavada manu skrējienu. Ir vērts sajust sevī vieglumu, kustību un prieku, ko sniedz skrējiens. Sevišķi, ja treniņiem jau atvēlētas vairākas regulāras nedēļas un tu sāc sajust, kā tevi atstāj viss liekais. Viss liekais fiziskajā, mentālajā un vitālajā plānā. Tāda sajūta, ka skrienot burtiski aizlido liekie kilogrami, aizlido liekie domu mudžekļi, aizlido sabiezējušie emociju kunkuļi un tu sajūties brīvāks, vieglāks, patiesāks, vienkāršāks. Dažreiz es jūtos kā saules zaķītis, citreiz kā jauns un spēcīgs zirgs, kas slaidi joņo pa stepi vējam līdzi, citreiz kā ūdensroze, dzidra ūdens šūpota. Skriešana man palīdz sakārtoties un nonākt pie jaunām atklāsmēm.
Paldies par dalīšanās prieku!
Ar cieņu
Anete Kļaviņa